Liecības draudzei 4

Lapa kopā 143

Jaunie sludinātāji

Lai aizkustinātu dvēseles šajā morālās tumsības laikmetā, ir vajadzīgs kaut kas vairāk par sausu teoriju. Sludinātājiem jāstrādā dzīvā savienībā ar Dievu. Viņiem

jāsludina tā, lai visi sajustu, ka viņi paši sacītajam tic. Sirdi skarošas patiesības, nākot no Dieva vīra lūpām, liks grēciniekiem drebēt un pārliecinātajiem izsaukties: "Jehova ir Dievs; es apņemos pilnīgi nostāties Kunga pusē." Nekad Dieva vēstnesim nevajadzētu mitēties tiekties pēc lielākas gaismas un spēka no augšienes. Tumsības un drosmi atņemošu apstākļu vidū viņam vajadzētu strādāt, lūgt un cerēt, un stipri apņemties iegūt pamatīgas Rakstu zināšanas un neatstāt neattīstītu un neizveidotu nevienu dāvanu. Kamēr vēl ir kāda dvēsele, kurai iespējams palīdzēt, viņam vajadzētu spiesties uz priekšu, katru soli sperot ar atjaunotu drosmi. Jāveic darbs, nopietns darbs. Dvēseles, par kurām mira Kristus, atrodas briesmās. Kamēr vēl spēka Jēzus vārdi: "Es tevi neatstāšu, nedz tevi pametīšu," kamēr vēl uzvarētājam piedāvā taisnības vainagu, kamēr vēl mūsu Aizstāvis aizlūdz par grēciniekiem, tikmēr Kristus kalpiem vajadzētu strādāt cerībā, ar nenogurstošu enerģiju un neatlaidīgu ticību.

Bet ja Dieva patiesību nesīs jauni nepiedzīvojuši cilvēki, kuru sirdis tik tikko skārusi Dieva žēlastība, tad /448/ Dieva darbs nīks. Brāļi F un G vairāk gatavi disputēt nekā lūgt, viņi vairāk gatavi strīdēties nekā pārliecināt cilvēkus, liekot viņiem saprast šī laika darba svinīgi nopietno raksturu. Cilvēki, kas uzdrošinās uzņemties atbildību saņemt vārdus no Dieva mutes un sniegt tos ļaudīm, dara sevi atbildīgus par pasludināto patiesību un izplatīto iespaidu. Ja viņi ir patiesi Dieva vīri, tad viņu cerība nav viņos pašos, bet gan iekš tā, ko Dievs darīs priekš viņiem un caur vigiem. Viņi neies uz priekšu, sevī pašpārliecināti, pievēršot ļaužu uzmanību savai piemērotībai darbam un atjautībai; viņi izjutīs savu atbildību un strādās ar garīgu spēku, minot pašaizliedzības teku, kuru ir minis viņu Kungs. Pašuzupurēšanās redzama katrā viņu solī, un viņi ļoti skumst par savu nespēju darīt kaut ko vairāk Dieva darbā. Viņu ietais ceļš ir pārbaudījumu un cīņu ceļš, tomēr tajā ir redzamas viņu Glābēja, viņu pestīšanas Vadoņa pēdas, Kurš ciešanās tika darīts pilnīgs.

Savā darbā apakš ganiem cieši jāseko Virsgana norādījumiem. Jāparāda Viņa Gars. Visur sastopamies ar atkrišanu un izsmejošu neticību. Dieva darbā vajadzīgi vīri, kuru sirdis ir tik uzticīgas un patiesas kā tērauds un kuri nelokāmi savā godīgumā un drošsirdīgi visādos apstākļos. Pārbaudījumos un tumsā viņi izturas tāpat kā tad, kad viņu izredzes apmirdz cerības un kad apkārt ir viss, ko vien viņi var vēlēties. Daniels, atrodoties lauvu bedrē, ir tāds pat kā tad, kad, Dieva apgaismots, stāvēja ķēniņa priekšā. Pāvils tumšajā pazemes cietumā, gaidot nežēlīgā un cietsirdīgā Nerona tiesas spriedumu, ir tas pats Pāvils, kas runāja Agripas galma priekšā. Cilvēks, kura sirds paliek vienota ar Dievu, visgrūtāko pārbaudījumu brīdī un visbezcerīgākajā apkārtnē ir tieši tāds pat kā tad, kad viņam labi klājas, kad liekas, ka viņu sedz gaisma un Dieva labvēlība. Ticība sniedzas pēc neredzamā un satver mūžīgo.

Aijovā ir daudz tādu, kas vairāk jauc, nekā ceļ, kas vairāk izkaisa neticību un tumsu nekā gaismu; un Dieva lieta nīkuļo, lai gan tai vajadzēja plaukt. Sludinātājiem vajadzētu uzdrīkstēties būt uzticīgiem un godīgiem. Pāvils rakstīja Timotejam: "Lai neviens nenicina tavu jaunību, bet topi ticīgiem par priekšzīmi mācībā, dzīvošanā, mīlestībā, ticībā, šķīstībā. Par to gādā, pie tā paliec, ka tava pieaugšana top redzama visās lietās. Ņem vērā sevi pašu un mācību, pastāvi šinīs lietās; jo, to darīdams, ir sevi pašu izglābsi, ir tos, kas tevi klausa." Inspirēti rakstnieki Rakstos izteikuši Dieva Vārdu un gribu. Tos mums kā pieres rotu vajadzētu siet starp savām acīm un staigāt saskaņā ar šiem priekšrakstiem; tikai tad mēs būsim droši. Katra nodaļa un katrs pants ir kāds Dieva paziņojums cilvēkam. Pētot šo Vārdu, izsalkusi un pēc taisnības slāpstošā dvēsele pārliecināsies, ka tur runā Dievs. Skepticismam nav nekādas varas pār dvēseli, kas pazemīgi pētī Rakstus.

Lapa kopā 143