Bezdievīgie savu algu saņems virs zemes. (Sal. pam. 11:31) Viņi "būs kā rugāji, un nākamā diena tiem pielaidīs uguni", saka Kungs Cebaots". (Mal. 3:19) Daži tiks iznīcināti acumirklī, kamēr citi cietīs vairākas dienas. Visi tiks sodīti atbilstoši saviem darbiem. Tā kā taisno grēki ir uzlikti sātanam, tad viņam būs jācieš ne tikai par savu sacelšanos, bet arī par visiem grēkiem, uz kuriem viņš pavedinājis Dieva ļaudis. Viņam būs daudz lielāks sods par tiem, kurus tas kādreiz pievīlis. Velns dzīvos un cietīs vēl pēc tam, kad jau būs iznīcināti visi, kas krita par upuri viņa ļaunumam. Šķīstījošajās ugunīs aizies bojā visi bezdievīgie – gan sakne, gan zari –, kur sātans ir sakne, bet viņa sekotāji kā zari. Tā tiks izpildīts sods par bauslības pārkāpšanu, tiks apmierinātas taisnības prasības; un, visu to redzot, Debesis un Zeme atzīs Jehovas taisnību.
Sātana graujošais darbs tiks izbeigts uz visiem laikiem. Sešus gadu tūkstošus viņš ir rīkojies pēc sava prāta, piepildot Zemi ar ciešanām un sagādājot bēdas apkārt esošajam Universam. Visa radība sāpēs ir vaidējusi un mocījusies. Tagad Dieva radījumi uz mūžīgiem laikiem tiek atbrīvoti no ļaunā klātbūtnes un kārdināšanām. "Visa zeme dus un atpūšas, tā skanēt skan no gavilēšanas." (Jes. 14:7, Glika tulk.) Un pāri uzticīgajam Universam plūst slavas un gaviļu saucieni. Kā balss "no daudz ļaudīm", kā balss "no daudz ūdeņiem" un kā balss "no stipriem pērkoniem", kas sauc: "Allelūja! Jo ir sācis valdīt Kungs, mūsu Dievs, Visuvaldītājs." (Atkl. 19:6)
Kamēr Zemi apņēma iznīcinoša uguns, taisnie droši dzīvoja svētajā pilsētā. Otrai nāvei nav varas pār tiem, kuri piedalījās pie pirmās augšāmcelšanās. Kamēr bezdievīgajiem Dievs ir rijoša uguns, saviem ļaudīm Viņš ir Saule un Vairogs. (Ps. 84:12)
(674) "Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudušas." (Atkl. 21:1) Uguns, kas iznīcināja bezdievīgos, tajā pašā laikā šķīstīja zemi. Tika izdzēsta ikviena lāsta pēda, un nekāda mūžīgi degoša elle atpestītajiem neatgādinās par grēka briesmīgajām sekām.
Paliks tikai viens atgādinājums: mūsu Glābējs vienmēr sevī nesīs krustā sišanas zīmes. Viņa ievainotajā galvā, Viņa sānos, Viņa rokās un kājās būs redzamas vienīgās grēka nežēlīgā darba pēdas. Skatot Kristu Viņa godībā, pravietis saka: "Gaismas stari nāk no viņa sāniem, tur slēpjas Viņa vara." (Hab. 3:4) Caurdurtajos sānos, no kuriem iztecēja tumši sarkanā straume, kas salīdzināja cilvēku ar Dievu, – tur ir Pestītāja godība, tur "slēpjas Viņa vara". "Varens izglābt", pateicoties savam iepriekšējam upurim, Viņš bija spējīgs izpildīt arī tiesas spriedumu Dieva žēlastības nicinātājiem. Kunga pazemošanās zīmes ir Viņa visaugstākais gods, visos mūžīgajos laikmetos Golgātā gūtās rētas paudīs Viņa slavu un pasludinās Viņa spēku.
"Un tu, ganības torni, Ciānas meitas stiprums, pie tevis nāks un tev tiks pirmā valdība." (Mihas 4:8, Glika tulk.) Ir pienācis laiks, uz kuru ar ilgošanos raudzījušies svētie cilvēki, kopš liesmojošais zobens aizslēdza Ēdeni pirmajam pārim, – laiks atpirktā īpašuma saņemšanai. (Ef. 1:14) Zeme, kuru cilvēks sākumā ieguva kā savu valsti, bet pēc tam nodeva sātana rokās, ka to tik ilgi pārvaldīja varenais ienaidnieks, pateicoties lielajam glābšanas plānam, tagad tiek atdota atpakaļ. Viss grēka dēļ zaudētais tiek atkal atgūts. "Tā saka Kungs (..), kas veidoja zemi, – Viņš to nav radījis par tuksnesi, bet lai tā būtu apdzīvota." (Jes. 45:18) Ir piepildīts Dieva sākotnējais mērķis, radot Zemi, jo tā tiek darīta par mūžīgu mājokli atpestītajiem. "Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi." (Ps. 37:29)
Bailes padarīt nākotnes mantojumu par daudz materiālu daudzus ir ierosinājušas tieši tās patiesības, kas mums uz Zemi liek skatīties kā uz savām mājām, izskaidrot garīgi. (675) Kristus saviem mācekļiem apliecināja, ka Viņš aiziet tiem sagatavot mājokļus Tēva namā. Tie, kas pieņem Dieva Vārda mācības, nedzīvos neziņā par šīm Debesu mājām. Un tomēr Dievs tiem, kas Viņu mīl, ir sagatavojis lietas, "(..) ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis (..). (1. Kor. 2:9) Cilvēcīgā valoda nespēj attēlot taisno atalgojumu. Ar to iepazīsies tikai tie, kas to redzēs. Ierobežotam prātam nav iespējams aptvert Dieva Paradīzes godību.
Izglābto mantojums Bībelē ir nosaukts par Zemi. (Ebr. 11:14-16) Tur Debesu Gans vada savu ganāmpulku pie dzīvā ūdens avotiem. Dzīvības koks katru mēnesi nes savus augļus, un koka lapas kalpo tautām par labu. Tur ir mūžīgi plūstošas straumes, skaidras kā kristāls, un to krastos kupli koki met savu ēnu uz takām, kas sagatavotas Kunga atpirktajiem. Plaši līdzenumi vietām pāriet skaistos pakalnos, un Dieva kalni ceļ augšup savas cēlās virsotnes. Šajos mierīgajos līdzenumos, blakus šīm dzīvajām straumēm, tagad sev pastāvīgas mājas atrod Dieva ļaudis, kas tik ilgi bija klīduši kā ceļinieki.
"Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos dzīvokļos un netraucētos mājokļos." (Jes. 32:18) "Varas darbs tavā zemē vairs netaps dzirdēts, ne posts, ne pazušana tavās robežās, bet tu pestīšanu nosauksi par saviem mūriem un slavu par saviem vārtiem." (Jes. 60:18, Glika tulk.) "Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus. Viņi necels namus, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīna dārzu, lai citi ēstu tā augļus (..). Mani izredzētie paši iemantos to, ko viņu rokas veikušas." (Jes. 65:21,22)
Tur "tuksnesis un izkaltusī nora" priecāsies, bet "klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks". (Jes. 35:1) "Ērkšķu vietā uzaugs cipreses, dadžu vietā mirtes." (Jes. 55:13) "Tad vilks mājos pie jēra, un pantera apgulsies pie kazlēna; (..) un mazs zēns tos ganīs." (676) "Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā Manā svētajā kalnā." (Jes. 11:6,9) – Tā saka Kungs.
Debesu atmosfērā nevar pastāvēt ciešanas un bēdas. Nebūs vairs asaru un bēru gājienu ar sēru lentēm. "Nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu (..) jo, kas bijis, ir pagājis." (Atkl. 21:4) "Un neviens iedzīvotājs nesacīs: "Es ciešu." Tautai, kas tur dzīvo, grēki ir piedoti." (Jes. 33:24)
Tur stāv Jaunā Jeruzāleme, godības pilnā Jaunās Zemes galvaspilsēta kā "skaists vainags Kunga rokā un ķēniņa galvas rota tava Dieva rokā". (Jes. 62:3) "Tās spožums bija tam visdārgākam akmenim līdzīgs, it kā jaspisa akmens, kas spīd kā kristāls." (Atkl. 21:11, Glika tulk.) "Tautas staigās viņas gaismā, un visas zemes ķēniņi nesīs turp savu greznumu." (Atkl. 21:24) Kungs saka: "Es priecāšos par Jeruzālemi un līksmošos par saviem ļaudīm." (Jes. 65:19) "Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, un Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem." (Atkl. 21:3)
Dieva pilsētā nebūs vairs nakts. Atpūtu nevienam vairs nevajadzēs un neviens pēc tās neilgosies. Neviens nenogurs, darot Dieva prātu un pienesot slavu Viņa Vārdam. Mēs vienmēr izjutīsim rīta svaigumu un vienmēr būsim tālu no dienas norieta. "Ne sveces, ne saules gaisma tiem nebūs vajadzīga, jo Kungs Dievs izlies gaismu pār viņiem." (Atkl. 22:5) Saules gaismu aizstās mirdzums, kas nebūs mokoši žilbinošs, tomēr daudzkārt pārspēs mūsu dienas vidus spožumu. Dieva un Jēra godība svēto pilsētu piepildīs ar nekad nedziestošu gaismu. Izglābtie staigās mūžīgas dienas bezsaules godībā.
"Tempļa es tur neredzēju, jo Kungs Dievs Visuvaldītājs ir viņas templis un Jērs." (Atkl. 21:22) Dieva ļaudīm būs tiesības brīvi satikties ar Tēvu un Dēlu. "Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī." (1. Kor.13:12) Dabā un Dieva attiecībās ar cilvēkiem mēs Viņa attēlu redzam kā spogulī atstarotu, bet tad Viņu skatīsim vaigu vaigā, bez jebkāda aptumšojoša aizsega. (677) Mēs stāvēsim Viņa priekšā un redzēsim Kunga vaiga godību.
Atpestītie tur atzīs, tāpat kā viņi ir atzīti. Mīlestība un līksmība, kuru pats Dievs ir ielicis katrā dvēselē, tur atklāsies vispatiesākā un jaukākā veidā. Šķīsta satiksme ar svētām būtnēm, harmoniska, sabiedriska dzīve ar svētlaimīgajiem eņģeļiem un visu laikmetu uzticīgajiem, kas savas drēbes mazgājuši un balinājuši jēra asinīs, svētās saites, kas Debesu saimi atkal savienos ar ģimeni virs zemes. (Ef. 3:5) Tas viss vēl vairāk papildinās atpestīto laimi.
Tur nemirstīgo prāts nekad nepagurs priecāties, domājot par radošā spēka brīnumiem un glābjošās mīlestības noslēpumiem. Tur nebūs nežēlīga un viltīga ienaidnieka, kas kārdinātu aizmirst Dievu. Tiks attīstītas visas dotības, un palielināsies visas spējas. Zināšanu iegūšana nenogurdinās prātu un neizsmels enerģiju. Tiks īstenoti visgrandiozākie pasākumi, sasniegtas visaugstākās ieceres un viscēlākie mērķi, un tomēr vēl arvien pavērsies jauni augstumi, kas jāaizsniedz, jauni brīnumi un jaunas patiesības, kas jāizprot, jauni mērķi, kas prasīs prāta, dvēseles un miesas spēkus.
Dieva izglābto studijām būs atvērtas visas Universa bagātības. No nāves saitēm atraisīti, tie dosies nenogurstošos lidojumos uz tālām planētām, – pasaulēm, kas skuma, redzot cilvēces ciešanas, un līksmojās dziesmās, saņemdamas vēsti par kādas dvēseles izglābšanu. Neizsakāmā sadraudzībā zemes bērni iepazīsies ar nekritušo būtņu priekiem un gudrību. Tās dalīsies atziņu un saprāta bagātībās, kas iegūtas laikmetu laikmetos, pārdomājot Dieva roku darbus. Ar neaptumšotu skatu viņi vēros radības godību – saules un zvaigznes, to sistēmās, kad tās noteiktā kārtībā riņķo ap Dieva troni. (678) Uz visām lietām, sākot no vissīkākās līdz vislielākajai, būs rakstīts Radītāja vārds, un visur atklāsies Viņa spēka varenība.
Un tā, aizritot mūžības laikiem, tiks gūtas arvien pilnīgākas un brīnišķīgākas atklāsmes par Dievu un Kristu. Tādā pašā mērā kā atzīšana pieaugs arī mīlestība, godbijība un laime. Jo vairāk cilvēki iepazīs Dievu, jo apbrīnojamāks tiem kļūs Radītāja raksturs. Kad Jēzus visiem atklās atpestīšanas darba noslēpumus un iepazīstinās ar sasniegumiem, kas iegūti šajā lielajā cīņā ar sātanu, atpestīto sirdis ietrīsēsies vēl kvēlākā mīlestībā un vēl jūsmīgāk tie aizskars zelta kokles: desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstoš reiz tūkstoši balsu savienosies varenā slavas un teikšanas korī.
"Un visus radījumus, kas ir Debesīs un virs zemes, un zemes apakšā un kas ir jūrā, un visus, kas tur iekšā, es dzirdēju sakām: "Tam, kas sēž uz goda krēsla, un jēram lai ir pateicība un slava, un gods, un vara mūžīgi mūžam!"" (Atkl. 5:13)
Lielā cīņa ir beigusies. Grēka un grēcinieku vairs nav. Universs ir atkal tīrs, un visā bezgalīgajā radībā pulsē harmonija un prieks. Visās Universa daļās no Radītāja plūst dzīvība un gaisma. No vissīkākā atoma līdz vislielākajai pasaulei visas lietas – dzīvās un nedzīvās – savā neaizēnotajā skaistumā un pilnīgajā laimē liecina, ka Dievs ir Mīlestība.