Šajā dzīvē mēs varam tikai sākt iepazīties ar brīnišķīgo atpestīšanas tematu. Savā aprobežotajā saprašanā mēs ar vislielāko dedzību varam aplūkot kaunu un godību, dzīvību un nāvi, taisnību un žēlastību, kas sastopas pie krusta; tomēr, pat līdz pēdējai iespējai sasprindzinot garīgos spēkus, visu pilnīgo nozīmi mēs tik un tā neizpratīsim. Glābjošās mīlestības garums un platums, dziļums un augstums ir tikai neskaidri aptverams. Atpestīšanas plānu pilnībā neizpratīs pat tad, kad izglābtie redzēs, kā viņus redz, un atzīs, kā viņi tiek atzīti, pat visā mūžībā to pārsteigtajiem un sajūsminātajiem prātiem pastāvīgi atvērsies arvien jaunas un jaunas patiesības. Lai gan zemes bēdas, sāpes un kārdinājumi būs beigušies, jo to cēlonis būs novērsts, Dieva ļaudīm tomēr vienmēr paliks skaidra, saprātīga atziņa par to, cik maksājusi viņu pestīšana.
Kristus krusts būs atpestīto izziņas un līksmības avots visā mūžībā. Pagodinātajā Kristū viņi skatīs krustā sisto Kristu. Nekad netiks aizmirsts, ka Viņš, kura spēks radīja un uztur neskaitāmas pasaules visos milzīgajos Universa plašumos, Dieva Mīļotais un Debesu Majestāte, Viņš, kuru pielūgt pulcējās ķerubi un mirdzošie seravi, pats pazemojās, lai paaugstinātu kritušo cilvēku, kā Viņš nesa grēka vainu un kaunu un pacieta, ka pat Tēvs novērsa savu vaigu, līdz pazudušās pasaules sāpes un ciešanas salauza Tā sirdi un izdzēsa dzīvību pie Golgātas krusta. Tas, ka mīlestība uz cilvēku visu pasauļu Radītājam un visu likteņu Lēmējam lika atstāt savu godību un tā pazemoties, vienmēr modinās Universa izbrīnu un pielūgsmi. Kad izglābtie ļaudis tagad uzlūko savu Glābēju un Viņa sejā ierauga Tēva mūžīgās godības atspīdumu, kad tie skata Viņa troni, kas pastāv no mūžības uz mūžību, un saprot, ka Viņa valstij nebūs gala, tad atpestīto lūpas atveras saviļņojošā dziesmā: (652) "Cienīgs, cienīgs ir Jērs, kas bija nokauts un ar savām visdārgākajām asinīm mūs ir atpircis Dievam."
Krusta noslēpums skaidro visus citus noslēpumus. No Golgātas plūstošajā gaismā Dieva rakstura īpašības, kas mūs pildīja ar bailēm un godbijību, parādās brīnišķi skaistas un pievilcīgas. Žēlastība, maigums un tēva mīlestība te redzama savstarpējā savienībā ar svētumu, taisnību un spēku. Ieraugot Viņa stiprā un mūžīgi augstā troņa majestātiskumu, mūsu skatam atklājas arī Viņa rakstura žēlojošā laipnība, un kā nekad agrāk mēs saprotam, cik nozīmīgi ir dārgie vārdi "Mūsu Tēvs".
Tad visiem kļūst skaidrs, ka bezgalīgi gudrais Dievs mūsu glābšanai nevarēja izdomāt nekādu citu plānu kā vienīgi to, kas prasīja Viņa Dēla dzīvību. Kā atlīdzība par šo upuri būs prieks par atpestītām, svētām, laimīgām un nemirstīgām būtnēm piepildīto zemi. Mūsu Pestītāja cīņas iznākums ar tumsas spēkiem kļūs par atpestīto prieku, kas atgriezīsies atkal pie Dieva, Viņam pašam par slavu. Vienas dvēseles vērtība ir tik liela, ka Tēvs būs apmierināts ar samaksāto cenu un, redzot sava darba augļus, apmierināts būs arī Kristus.