Kristus ar pravieša starpniecību mums ir pavēlējis "maizi lauzt izsalkušiem", paēdināt "apbēdināto dvēseli", "kailu ieraugot, to apsegt", un "namā ievest nabaga izdzītos". (Jes. 58:7-10*) Viņš mums ir devis uzdevumu: "Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet Evaņģēliju visai radībai." (Marka 16:15) Bet cik bieži mūsu sirdis pagurst un ticība apsīkst, redzot, cik liels ir trūkums un cik maz līdzekļu ir mūsu rokās! Tāpat kā Andrejs, paskatījušies uz piecām miežu maizēm un divām nelielām zivīm, mēs izsaucamies: "Kas tas ir tik daudz ļaudīm!" Bieži mēs vilcināmies, negribēdami atdot visu, kas mums ir, baidīdamies to iztērēt un paši palikt tukšā citu dēļ. Bet Jēzus mums ir pavēlējis: "Dodiet jūs viņiem ēst!" Viņa uzdevums ir apsolījums, un aiz tā stāv tas pats spēks, kas paēdināja ļaužu pulku pie ezera.
Kristus rīcība, apmierinot izsalkušā ļaužu pulka laicīgās vajadzības, satur dziļu garīgu mācību visiem Viņa strādniekiem. Kristus saņēma no Tēva, Viņš izdalīja mācekļiem, tie tālāk deva ļaudīm, bet ļaudis pasniedza cits citam. Tāpat visi, kas būs savienoti ar Kristu, saņems no Viņa dzīvības maizi, šo Debesu uzturu, un dalīs to tālāk citiem.
Pilnīgā paļāvībā uz Dievu Jēzus paņēma nedaudzās maizes, un, kaut gan tur bija tikai neliels daudzums Viņa paša mācekļu saimei, Viņš neuzaicināja tos ēst, bet sāka izdalīt, pavēlēdams dot ļaudīm. Ēdiens Viņa rokās vairojās, un mācekļu rokas nekad nepalika tukšas, stiepjoties pretī Kristum, kas pats bija Dzīvības Maize. Mazais krājums bija pietiekams visiem. Pēc tam, kad bija apmierināts ļaužu izsalkums un druskas salasītas, arī Kristus un Viņa mācekļi kopīgi paēda no dārgās Debesu dotās maizes.
Mācekļi bija savienojošais kanāls starp Kristu un ļaudīm. Tam vajadzētu būt par lielu iedrošinājumu Viņa sekotājiem mūsu dienās. Kristus ir lielais centrs, visa spēka Avots. Mācekļiem savi krājumi jāsaņem no Viņa. Pat visgudrākie un visgarīgākie var dot tikai tad, ja paši ir saņēmuši. Tie neko nevar dot no sevis dvēseles vajadzībām. Mēs varam izdalīt tikai to, ko saņemam no Kristus; un saņemt mēs varam tikai tad, ja dodam citiem. Turpinādami dot, mēs turpināsim saņemt, un, jo vairāk mēs dosim, jo vairāk saņemsim. Tādā veidā mēs pastāvīgi varam ticēt, paļauties, saņemt un dot.
Kristus valstības uzcelšanas darbs būs sekmīgs, lai gan šī attīstība izliekas lēna un, šķiet, nav arī iespējas to veikt. Darbs ir no Dieva, un Viņš pats nodrošinās līdzekļus un sūtīs palīgus: patiesus, nopietnus mācekļus, kuru rokas tiks pildītas ar pārtiku izsalkušiem ļaužu pulkiem. Dievs neaizmirst tos, kas ar mīlestību strādā, lai pasniegtu dzīvības vārdu dvēselēm, kurām draud bojāeja un kuras, savukārt, izstiepj rokas pēc ēdiena citām izsalkušām dvēselēm.
Iesaistoties Dieva darbā, mums draud briesmas pārāk paļauties uz to, ko cilvēks var paveikt pats ar savām spējām un talantu. Tā mēs no sava redzesloka pazaudējam darba Meistaru. Pārāk bieži Kristus strādnieki neapzinās savu personīgo atbildību. Tiem draud briesmas savu nastu novelt uz organizācijām tā vietā, lai balstītos uz To, kas ir visa spēka Avots. Liela kļūda ir Dieva darbā paļauties uz cilvēku gudrību vai skaitļiem. Sekmīgs darbs nav tik daudz atkarīgs no strādnieku skaita vai to talantiem, cik no mērķa šķīstuma un patiesas bērnišķas paļāvības uz Dievu. Katram ir jānes atbildība, katram jāuzņemas pienākumi un jāpūlas to labā, kas nepazīst Kristu. Nenoveliet savu atbildību uz kādu citu, kurš, pēc jūsu domām, izskatās apdāvinātāks, bet strādājiet katrs pēc savām spējām!
Kad tavā sirdī rodas jautājums: "Kur pirksim maizi, lai viņiem būtu ko ēst?", tad nepieļauj neticības pilnu atbildi! Kad mācekļi izdzirdēja Pestītāja pavēli: "Dodiet jūs viņiem ēst!", tie iedomājās visas grūtības. Viņi jautāja, vai iet uz ciemiem pirkt maizi. Tā tagad, kad cilvēkiem trūkst dzīvības maizes, Dieva bērni jautā: vai sūtīt pēc kāda no tālienes, lai viņš atnāk un tos paēdina? Bet ko sacīja Kristus? - "Lieciet, lai ļaudis apsēžas.", un Viņš tos paēdināja. Kad jums apkārt ir izsalkušas dvēseles, tad ziniet, ka tur ir Kristus. Griezieties pie Viņa! Nesiet savas miežu maizes Jēzum!
Mūsu rīcībā esošie līdzekļi var šķist darbam nepietiekami; bet, ja mēs paļāvīgi dosimies uz priekšu, uzticēdamies Dieva neizsīkstošajam spēkam, mūsu priekšā atvērsies pārpārēm bagātīgi krājumi. Ja tas ir Dieva darbs, Viņš pats nodrošinās līdzekļus tā īstenošanai. Viņš atalgos godīgu, vienkāršu paļāvību. Kalpošanā Debesu Valdniekam saprātīgi un lietderīgi izlietots neliels daudzums pavairosies tieši ar došanu. Kristus rokās mazais pārtikas krājums nekļuva mazāks, līdz izsalkušais ļaužu pulks bija paēdis. Ja iesim pie visa spēka Avota ar izstieptām ticības rokām, lai saņemtu, mēs tiksim stiprināti savā darbā pat visgrūtākajos apstākļos un spēsim dot citiem dzīvības maizi.
Kungs saka: "Dodiet, tad jums taps dots." (Lūk. 6:38) "Kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvien ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekami paliek pāri labiem darbiem. Tā kā ir rakstīts: "Viņš ir izbēris un nabagiem devis, Viņa taisnība paliek mūžīgi." Bet kas dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas arī dos un vairos jūsu sēju, un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem; tad jūs būsit bagāti visās lietās katram labam darbam, un tā mēs panāksim, ka Dievam tiks dota pateicība." (2. Kor. 9:6-11)