Marija raudzījās nākotnē, kad Mesija valdīs uz Dāvida troņa, bet viņa nespēja saskatīt ciešanu kristības, ar ko tas tiks panākts. Sīmeana pravietojums atklāja, ka Mesijas dzīves ceļš pasaulē nebūs bez šķēršļiem. Marijai teiktajos vārdos: "Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies" Dievs savā sirsnīgajā žēlastībā lika nojaust dvēseles mokas, ko tā uzņemas ciest Viņa dēļ.
"Redzi," sacīja Sīmeans, "Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī." Tiem, kas celsies augšā, ir jākrīt. Mums jākrīt uz Klints un jāsašķīst, iekams varam tikt paaugstināti Kristū. Lai redzētu valstības godību, es ir jāgāž no troņa, un augstprātība jāpazemo. Jūdi negribēja pieņemt godu, kas iegūstams pazemojoties, tāpēc viņi nepieņēma savu Pestītāju. Viņš bija zīme, kam runā pretī.
"Lai daudzu siržu domas nāktu zināmas." Pestītāja dzīve atklāj visas sirdis, sākot ar Radītāja līdz pat tumsības valdnieka sirdij. Sātans Dievu attēloja kā patmīli un varmāku, kas visu pieprasa sev, neko nedodot pretī, kas prasa visu radījumu kalpošanu tikai savam godam, bet viņu labā nenes nekādus upurus. Un, lūk, dāvinot Kristu, atklājas Tēva sirds! Šī dāvana liecina, ka Dievs par mums domā "miera domas un ne ļaunas domas". (Jer. 29:11) Tā skaidri rāda, ka, lai gan Dieva ienaids pret grēku ir tik spēcīgs kā nāve, Viņa mīlestība pret grēcinieku ir stiprāka par nāvi. Dievs ir apņēmies mūs atpestīt, un, lai to īstenotu, Viņš netaupīs neko - pat visdārgāko ne. Nav apslēpta neviena patiesība, kas svarīga mūsu glābšanai, nav aizmirsts neviens žēlsirdības brīnumdarbs, un neviens no dievišķā spēka līdzekļiem nav atstāts neizmantots. Katrai palīdzībai seko jauna palīdzība, katrai dāvanai - jauna dāvana. Tiem, kurus Dievs vēlas glābt, ir atvērta visa Debesu dārgumu krātuve. Savācis Visuma bagātības un atvēris bezgalīgā spēka avotus, Dievs tos pilnībā nodod Kristus rokās, sacīdams: "To visu Es dodu cilvēkam. Izmanto šīs dāvanas, lai pārliecinātu viņu, ka ne Debesīs, ne uz zemes nav lielākas mīlestības par manējo! Vislielāko laimi cilvēks baudīs, kad tas mīlēs Mani."
Pie Golgātas krusta aci pret aci sastapās mīlestība un egoisms. Tur šis divas parādības sasniedza savu visaugstāko izpausmi. Kristus dzīvoja, lai iepriecinātu un svētītu. Nonāvēdams Kristu, sātans parādīja savu aso naidu pret Dievu. Tas lika saprast, ka viņa sacelšanās īstais mērķis ir gāzt Dievu no troņa un iznīcināt To, caur kuru atklājās Dieva mīlestība.
Kristus dzīve un nāve atklāj arī cilvēku domas. No silītes līdz krustam Jēzus dzīve katram bija aicinājums nodot sevi Viņam un dalīties Viņa ciešanās. Tas atklāja cilvēku motīvus. Jēzus nāca ar Debesu patiesību, un visi, kas uzklausīja Svētā Gara balsi, tika vesti pie Viņa. Sava es pielūdzēji piederēja sātana valstij. Ar savu attieksmi pret Kristu visi parāda, kurā pusē tie nostājušies. Šādi ikviens sev paraksta spriedumu.
Pēdējās tiesas dienā katra pazudusī dvēsele sapratīs, ko tā izdarījusi, atteikdamās no patiesības. Katram, kura prātu jebkad ir aptumšojis grēks, tiks parādīts krusts un krusta īstā nozīme. Golgātas un tās noslēpumainā Upura atklāsmes priekšā grēcinieki saņems spriedumu. Izgaisīs katra melīga aizbildināšanās. Cilvēku atkrišana parādīsies savā atbaidošajā izskatā. Cilvēki redzēs, ko viņi ir izvēlējušies. Noskaidrosies katrs jautājums par patiesību un maldiem, kas radies šajā ilgajā cīņā. Visuma tiesā Dievam nevarēs uzvelt vainu par grēka izcelšanos un tā pastāvēšanu. Tiks pierādīts, ka dievišķās pavēles nav līdzvainīgas grēkā. Dieva valdībā nebija nekādu trūkumu, nekāda iemesla būt ar to nemierā. Kad visu "siržu domas nāks zināmas", tad gan uzticīgie, gan nepaklausīgie kopīgi izsauksies - "Lieli un brīnišķīgi ir Tavi darbi, Kungs Dievs, visuvaldītāj; taisni un patiesi Tavi ceļi, tautu Ķēniņ! Kas Tevi nebītos, ak Kungs, un neslavētu Tavu vārdu? (..) Tavas taisnības darbi ir kļuvuši redzami." (Atkl. 15:3)