Daudzus gadus Salamana dzīve liecināja par uzticību Dievam, par noteiktību pamatlikumos un pilnīgu paklausību Kunga pavēlēm. Viņš izvadīja katru svarīgāko pasākumu un gudri pārvaldīja ar galmu saistītos saimnieciskos darījumus. Viņa bagātība un gudrība, lieliskās celtnes un vispār zināmie darbi, kas norisinājās viņa valdīšanas sākumā, enerģija, dievbijība, taisnīgums un augstsirdība, ko viņš atklāja vārdos un visā rīcībā, iemantoja viņam padoto ļaužu uzticību un daudzu zemju valdnieku apbrīnu un cieņu.
Salamana valdīšanas sākumā Jehovas Vārds tika ļoti pagodināts. Ķēniņa gudrība un taisnīgums visām tautām liecināja par tā Dieva īpašību vērtību, kuram viņš kalpoja. Kādu laiku Israēls bija pasaules gaisma, liecinādams par Jehovas cēlumu. Ne visu pārspējošajā gudrībā, pasakainajā bagātībā vai tālu sniedzošajā varā un slavā slēpās Salamana valdīšanas sākuma spožums, bet gan Dieva Vārda pagodināšanā, [33] izlietojot gudri Debesu dotās dāvanas.
Gadiem ejot un Salamana slavai pieaugot, viņš centās pagodināt Dievu, vairojot sava prāta un gara stiprumu un turpinot saņemtās svētības dot tālāk citiem. Viņš pats vislabāk saprata, ka tikai pateicoties Jehovas labvēlībai ir ieguvis spēku, gudrību un izpratni un ka šīs dāvanas dotas, lai iepazīstinātu pasauli ar ķēniņu Ķēniņu.
Salamans īpaši interesējās par dažādo procesu norisi dabā, tomēr viņa meklējumi neaprobežojās tikai ar vienu mācības nozari. Rūpīgi pētot visas radītās lietas, dzīvās un nedzīvās, viņš ieguva skaidru izpratni par Radītāju. Dabas spēkos, dažādajos iežos un dzīvnieku valstī, un katrā kokā, krūmā un ziedā viņš saskatīja Dieva gudrības atklāsmi. Cenšoties apgūt arvien vairāk un vairāk, pastāvīgi pieauga viņa zināšanas par Dievu un mīlestība pret Kungu.
Salamana dievišķi iedvestā gudrība ir izpaudusies slavas dziesmās un daudzos sakāmvārdos. “Un viņš sacerēja un lietoja trīs tūkstošus sakāmvārdu, un viņa sacerēto dziesmu skaits bija pavisam tūkstotis un piecas. Viņš runāja par kokiem – sākot no ciedru koka, kas atrodas Libanonā, līdz īzapam, kas aug mūru plaisās. Un viņš runāja arī par zvēriem, par putniem, par rāpuļiem un par zivīm.”
Salamana sakāmvārdos izteikti svētas dzīves un cēlāko centienu pamatprincipi; Debesu izcelsmes pamatlikumi, kas [34] vada uz dievbijību; pamatlikumi, kam jāpārvalda ikkatra dzīves rīcība. Šo principu plašā izplatība un atziņa, ka vienīgi Dievam pienākas slava un gods, Salamana valdīšanas sākumu padarīja par morālas augšupejas un laicīgas labklājības laikmetu.
“Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu. Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to. Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods. Tās ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru. Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā.” (Sal. pam. 3:13-18)
“Jo īstās gudrības sākums ir, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkam ir mīļāka par visiem labumiem kopā!” (Sal. pam. 4:7)
“Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums.” (Ps. 110:10)
“Bijība tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.” (Sal. 8:13)
Ak, kaut vēlākos gados Salamans būtu ievērojis šos brīnišķos gudrības vārdus!
Ak, kaut viņš, kurš apliecināja, ka “gudro lūpas sēj atzīšanu” (Sal. pam. 15:7 – Glika tulk.), kas bija mācījis Zemes ķēniņus pagodināt visu ķēniņu Ķēniņu ar to slavu un godu, ko tie vēlējās sniegt kādam šīs pasaules valdniekam, pats vēlāk nebūtu netaisni, “lepnībā un augstprātībā” piesavinājies godu, kas pienācās vienīgi Dievam.