[25] Dāvida un Salamana valdīšanas laikā Israēla valsts starp tautām kļuva arvien stiprāka un tai bija daudz izdevību izplatīt spēcīgu iespaidu par labu patiesībai un taisnībai. Jehovas Vārds tika paaugstināts un godāts. Pavērās jauka iespēja piepildīt nodomu, kura dēļ Israēlu ieveda Apsolītajā zemē. Šķirošās barjeras bija nolauztas, un patiesības meklētāji no pagānu zemēm nekad neaizgāja mājās neapmierināti. Ļaudis atgriezās, un Dieva draudze uz Zemes paplašinājās un uzplauka.
Salamanu svaidīja un pasludināja par ķēniņu viņa tēva Dāvida dzīves pēdējos gados, kad tas atteicās no troņa par labu dēlam. Salamana dzīves un valdīšanas sākums bija gaišu cerību pilns, un Kungs vēlējās, lai viņš ietu no spēka uz spēku, no godības uz godību, arvien jo vairāk tuvodamies Dieva rakstura līdzībai, un tādā veidā iedvesmotu savus ļaudis piepildīt svēto uzdevumu – būt par dievišķās patiesības nesējiem un uzturētājiem.
Dāvids zināja, ka Dieva augstais nodoms ar Israēlu [26] var īstenoties tikai tad, ja valdnieki un ļaudis nenogurstoši centīsies sasniegt tiem nosprausto mērķi. Viņš saprata, ka tā uzdevuma veikšanai, ar kuru Kungs bija pagodinājis viņa dēlu, jaunajam valdniekam vajadzēs būt ne tikai karavīram, valstsvīram un pavēlniekam, bet arī krietnam, labam cilvēkam, taisnības skolotājam un uzticības piemēram.
Ar maigu nopietnību Dāvids paskubināja Salamanu uz vīrišķību un cēlumu, uz žēlsirdību un laipnību pret saviem padotajiem, lai visās attiecībās ar pasaules tautām tas pagodinātu Dieva Vārdu un atklātu svētuma skaistumu. Daudzie pārbaudījumi un ievērojamie piedzīvojumi, kuros Dāvids pats bija apguvis cēlāko tikumu vērtību, ierosināja viņu mirstot dot Salamanam padomu: “(..) Israēla klints man ir sacījusi: pār cilvēkiem taisnīgi valda tas, kas valda Dieva bijībā, – viņš ir kā rīta gaisma, kā rīta saule, kas atspīd skaidrā rītā, kad pēc lietus zaļā zelmeņa asni dīgst no zemes.” (2. Sam. 23:3,4)
Ak, kas tā Salamanam bija par izdevību! Ja viņš būtu sekojis sava
tēva dievišķās iedvesmas pamācībām, tad viņa valdīšanas laiks būtu
taisnīgs un līdzinātos 72. psalmā sniegtajam aprakstam:
“Dievs, piešķir savu taisnīgo tiesneša spēju ķēniņam
Un savu taisnīgumu ķēniņa dēlam,
Lai viņš tiesā Tavu tautu taisnībā
Un Tavus mazos ļaudis pēc tiesas. (..)
Lai Viņš nolaižas lejup kā lietus uz nopļautām pļavām,
Kā lietusgāze, kas zemi slacina!
Lai viņa laikā zeļ taisnīgais
Un pastāv liels miers, kamēr mēness vairs nespīdēs!
Lai viņš valda no jūras līdz jūrai,
Un no Eifratas upes līdz pat zemes galiem! (..) [27]
Taršišas ķēniņi un jūras salu ķēniņi lai nes dāvanas;
Sabas un Šebas ķēniņi lai dod nodevas.
Viņa priekšā lai zemojas visi ķēniņi,
Visas tautas lai viņam kalpo!
Jo viņš glābj nabagu, kas kliedz,
Cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. (..)
Viņa vārds lai paliek mūžīgi!
Kamēr saule spīd, lai ir dzīvs viņa vārds,
Un viņā lai svētību rod visas tautas,
Lai viņu par laimīgu teic visas zemes ciltis!
Slavēts lai ir Dievs tas Kungs, Israēla Dievs,
Kas vienīgais dara brīnumus!
Lai mūžīgi slavēts Viņa godības Vārds,
Un Viņa godība lai piepilda visu zemi!
Āmen! Āmen!”
Jaunībā Salamans izvēlējās Dāvida ieteikto ceļu, un daudzus gadus
staigāja taisnībā. Viņa dzīve iezīmējās ar noteiktu paklausību Dieva
pavēlēm. Savas valdīšanas sākumā Viņš ar valsts padomniekiem devās uz
Gibeonu, kur atradās kādreiz tuksnesī celtā telts. Tur viņš ar
izvēlētiem padomdevējiem, ar “virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem’”,
ar “tiesnešiem” un “visiem Israēla lielkungiem, tēvu namu virsniekiem”
vienprātīgi upurēja Dievam un pilnībā svētījās Kunga darbam. Nedaudz
aptverot valdnieka pienākumu svarīgo nozīmi, Salamans saprata, ka, lai
pienācīgi varētu veikt savu uzdevumu, nesot smagās atbildības nastas,
tad ir jāmeklē [28] vadība no visas Gudrības Avota. Tādēļ tas mudināja
savus padomniekus līdz ar viņu sirsnīgi meklēt pārliecību, ka Dievs tos
pieņem.
Pāri par visiem laicīgajiem labumiem ķēniņš ilgojās pēc gudrības un izpratnes izpildīt Kunga doto uzdevumu. Viņš vēlējās, lai tam būtu spējas ātri spriest, lai būtu cēla sirds un maigs gars. Tad Kungs naktī parādījās Salamanam sapnī un sacīja: “Saki man, ko lai Es tev dodu.” Savā lūgšanā jaunais nepiedzīvojušais valdnieks izteica lielo bezpalīdzību un ilgas pēc atbalsta.
““Tu parādīji manam tēvam, savam kalpam Dāvidam, lielu žēlastību, tādēļ ka viņš staigāja Tavā priekšā uzticīgā mīlestībā, taisnībā un sirds atklātībā, un Tu joprojām šo pašu lielo žēlastību esi arī saglabājis pret viņu un esi viņam devis dēlu, kas šodien sēž uz viņa troņa. Un tagad tu, Kungs, mans Dievs, esi savu kalpu iecēlis par ķēniņu mana tēva Dāvida vietā. Bet es vēl esmu jauns zēns, kas nezina, kā iziet un kā ienākt. Un tavs kalps atrodas tavas tautas vidū, kādu tu pats esi izraudzījis, kas ir liela tauta, kuru nevar aplēst, nedz izskaitīt tās lielā vairuma dēļ. Un tādēļ dod savam kalpam gaišu sirdsprātu, lai viņš varētu būt soģis pār tavu tautu un lai varētu atšķirt labu un ļaunu, jo kas gan lai spētu pārvaldīt šo Tavu lielo tautu?” Un šis vārds patika tam Kungam, proti, ka Salamans tieši šādu lietu bija lūdzis.” (1. Ķēn. 3:7-10)
“Tāpēc, ka tu esi izlūdzies šo lietu, bet neesi lūdzis sev garu mūžu, nedz bagātību, nedz nāvi taviem ienaidniekiem, bet esi gan lūdzis, kā izprast taisnību un kā tai paklausīt, tad Es tev došu, kā tu esi vēlējies: redzi, Es tev dodu gudru sirdi un tik sapratīgu, ka tāds, kāds esi tu, nav vēl neviens cilvēks bijis priekš tevis un tev līdzīgs necelsies arī pēc tevis. Un tādēļ, ka tu to neesi lūdzis, Es tev došu arī bagātību un godu: un tāda kā tu starp ķēniņiem nebūs visā tavā mūžā. Un, ja vien tu staigāsi Manus ceļus, turēdams Manus likumus un Manus baušļus, kā staigāja tavs tēvs Dāvids, tad Es vēl arī pagarināšu tava mūža dienas. ” (1. Ķēn. 3:11-14; 2. Laiku 1:7-12)
[30] Dievs apsolīja, ka Viņš būs ar Salamanu, kā savā laikā bijis ar Dāvidu. Ja ķēniņš staigās Kunga priekšā taisni, ja viņš pildīs Kunga pavēles, tad viņa troni nostiprinās un viņa valdīšana Israēlu paaugstinās par gaismu apkārtējām tautām, kas teiks: ”Tiešām, šī lielā tauta ir sapratīga un gudra tauta.” ( 5. Moz. 4: 6)
Salamana lūgšana pie senā Gibeonas altāra rāda viņa pazemību un stipru vēlēšanos godāt Dievu. Viņš atzina, ka bez Kunga palīdzības ir tik bezpalīdzīgs kā mazs bērns un nespēj izpildīt tam uzlikto atbildību. Viņš saprata, ka tam trūkst skaidras izpratnes spēju, un tāpēc savā lielajā vajadzībā meklēja gudrību pie Dieva. Viņa sirdī nemājoja savtīga tieksme iegūt zināšanas, kas to paaugstinātu pār citiem. Viņš tikai vēlējās uzticīgi izpildīt uzliktos pienākumus, tāpēc ilgojās pēc dāvanas, kas to darītu spējīgu savā valdīšanā pagodināt Kungu. Salamans nekad nebija tik bagāts, tik gudrs un tik patiesi liels kā tad, kad apliecināja: “Es vēl esmu jauns zēns. Kas nezina, kā iziet un kā ienākt.”
Tiem, kas tagad ieņem atbildīgas vietas, vajadzētu censties izprast atziņas, ko satur Salamana lūgšana. Jo augstākā stāvoklī kāds cilvēks atrodas, jo lielāku atbildību tas nes, jo plašāks būs viņa izplatītais iespaids un ietekme, un tāpēc jo lielāka nepieciešamība, lai šis cilvēks izjustu savu atkarību no Dieva. Tam vienmēr jāatceras, ka līdz ar aicinājumu darbā ir izteikts aicinājums staigāt uzmanīgi un apdomīgi citu cilvēku priekšā. Kunga klātbūtnē viņam vienmēr jāpaliek kā māceklim. Stāvoklis vai amats nedod rakstura svētumu. Patiesi liels cilvēks kļūst godājot Dievu un paklausot Viņa pavēlēm. [31]
Tas Dievs, kuram mēs kalpojam, neuzlūko cilvēka vaigu. Viņš, kas Salamanam piešķīra gudrību un asas uztveres spējas, arī šodien ir labprātīgs saviem bērniem dot šo pašu svētību. “Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” (Jēk. 1:5) Ja kāds “nastu nesējs” pēc gudrības ilgojas vairāk kā pēc bagātības, varas vai slavas, tas noteikti nepievilsies. Tāds no Lielā Skolotāja mācīsies ne tikai to, kas darāms, bet arī, kā to padarīt, lai Kungs viņa darbu varētu atzīt par labu.
Tik ilgi, kamēr cilvēks, ko Dievs apveltījis ar izpratni un spējām, būs svētījies Kungam, tas netieksies pēc augsta stāvokļa un nemeklēs iespēju valdīt vai kontrolēt citus. Dabīgi, ka atbildības būs jāuzņemas, bet tā vietā, lai dzītos pēc virsvaldības, patiess vadītājs lūgs pēc saprotošas sirds, lai spētu izšķirties starp labo un ļauno.
Vadītāju dzīves ceļš nav viegls, tāpēc katrās grūtībās tiem vajadzētu saskatīt aicinājumu iet lūgšanā pie Dieva. Lai tie nekad nenokavē meklēt padomu pie lielā gudrības Avota, tad, Meistara stiprināti un apgaismoti, viņi spēs pastāvēt pret nesvētiem iespaidiem un atšķirt pareizo no nepareizā, labo no ļaunā. Tie atzīs to, ko Kungs atzīst, un nopietni cīnīsies pret nepareizu principu ieviešanu Viņa darbā.
Dievs deva Salamanam gudrību, ko tas vēlējās pāri par bagātību, godu un ilgu mūžu. Tika apmierināts viņa lūgums pēc asām uztveres spējām, augstsirdības un maiga gara. [32] “Un Dievs deva Salamanam gudrību un dziļu izpratni un tik daudz bagātu atziņu, cik smilšu jūrmalā. Un Salamana gudrība bija daudz lielāka nekā visu austrumnieku gudrība un lielāka nekā Ēģiptes gudrība. Jo viņš bija gudrāks nekā visi pārējie cilvēki (..), un viņa slava izplatījās pa visām tautām visapkārt.” (1. Ķēn. 5:9-11)
“Un viss Israēls (..) bijās ķēniņa, jo tie ievēroja, ka viņam piemīt Dieva gudrība tiesu spriest.” (1. Ķēn. 3:28) Ļaužu sirdis pieķērās Salamanam, tā kā bija pieķērušās Dāvidam, un tie tam paklausīja visās lietās. “ Salamans , Dāvida dēls, nostiprinājās savā ķēniņa varā – jo tas Kungs, viņa Dievs, bija ar viņu, un Viņš to augstu cēla.” (2. Laiku 1:1)