Kungs sanatorijā ārstus iecēlis par uzticīgiem sargiem. Caur viņiem Dievs vēlas padarīt darbu, kas veicams šai institūtā. Viņiem vajadzētu būt taviem palīgiem. Viņu iespaidam vajadzēja izteikties cilvēces ciešanu remdināšanā.
Bet tev bija vajadzīgs arī citu cilvēku padoms, kas nebija tavi līdzstrādnieki. Bija vajadzīgas svaigas, jaunas domas; jo ne visus tavus plānus Dievs varēja atzīt par pareiziem. Tu ietekmēji tos, kas ārstnieciskajā misijas darbā strādāja kopā ar tevi, līdz jūs visi bijāt kļuvuši līdzīgi cilvēkiem, kas apmaldījušies šaubu miglā.
Man Kungs rādījis, ka tu esi kārdināts ārstnieciskajā misijas darbā nostāties neatkarīgi no savienības. Bet šis plāns nav bijis pareizs. Es redzēju, ka tu nevarēji plānot, kā tu to biji darījis, ne arī izvest savas domas (idejas) dzīvē, nekaitējot ar to sev un Dieva darbam.