Dievs vēlas, lai Viņa iestādes (institūti) un Viņa izredzētie, Viņa īpašie bērni, pagodinātu Viņu, atklājot kristīga rakstura īpašības. Misijas darbs, ko ietver sevī evaņģēlijs, ir skaidrs un patiess darbs, kas spīdēs gaišāk un gaišāk līdz pilnīgas dienas spožumam. Dievs nevēlas, lai Viņa ļaužu ticība pieņemtu filantropiska darba iezīmes un izskatu, kas tagad nosaukts par ārstniecisko misijas darbu. Viņa ļaužu līdzekļus un spējas nedrīkst aprakt Ņujorkas vai Čikāgas nabadzīgajos kvartālos vien. Dieva darbam jāiet uz priekšu pareizās līnijās.
Jāparāda pašaizliedzība un pašuzupurēšanās. Mums jāstrādā, kā Kristus strādāja, vienkāršībā un lēnprātībā, pazemībā un sevis atdošanā. Tā mēs būsim spējīgi darīt/184/ darbu, kas atšķirsies no jebkura cita misijas darba mūsu pasaulē.
Uz daudziem, kas domā, ka ir izvilkti no bedres, kurā viņi bija iekrituši, nevar paļauties kā uz padomdevējiem; viņiem nevar uzticēt šo pēdējo dienu darbu. Ienaidnieka nolūks ir sajaukt maldus ar patiesību. Lai to panāktu, viņš izlieto izdevības, ko viņam sniedz sabiedrības pagrimusī šķira, kuras labā izšķiests tik daudz darba un naudas, šķira, kuras tieksmes samaitājušās caur izpatikšanu tam; kuru dvēseles un raksturi sakropļoti, kuru ieradumi rupji un vēlēšanās zemiskas, kas radusi domāt ļaunu vien. Tādi cilvēki savā raksturā var tikt pārveidoti, bet cik maz starp viņiem ir to, pie kuriem darbam ir pilnīga un paliekoša nozīme.
Patiesība dažus svētos; bet daudzu ieradumos un dzīvē notiek tikai virspusēja pārmaiņa, un viņi domā, ka ir jau kristieši. Viņus uzņem draudzes sadraudzībā, bet viņi rada lielas bēdas un prasa daudz rūpju. Sātans caur viņiem cenšas iesēt draudzē greizsirdības, negodīguma, kritizēšanas un apsūdzību sēklu. Tā viņš cenšas samaitāt citus draudzes locekļus. Joprojām viņus pārvalda jau no bērnības ieaudzinātās tieksmes, kas liek viņiem nolauzt visus ierobežojamus un ļauties pagrimumam. Tiek paziņots, ka viņi ir glābti, bet pārāk bieži laiks parāda, ka priekš viņiem veiktais darbs nav viņus darījis par padevīgiem Dieva bērniem. Katrā gadījumā, kad viņi iedomājas, ka pret viņiem izturas necienīgi, viņos pamostas īgnums un dusmas. Viņi ļaujas rūgtuma, dusmu un ļaunprātības jūtām. Ar saviem vārdiem un garu viņi parāda, ka nav no jauna piedzimuši. Viņu tieksmes tiecas uz leju, uz miesīgiem priekiem. Viņi ir neuzticami, nepateicīgi, nesvēti. Tā tas ir visiem, kas nav pilnīgi atgriezušies. Katrs no šiem sakropļotajiem raksturiem, ja tas nepārveidojas, kļūst par iespaidīgu sātana strādnieku, radot strīdu un šķelšanos.
Kungs ir norādījis, kā lai mēs strādājam. Mums kā /185/ tautai nevajag atdarināt pestīšanas armijas metodes. šādu darbu Kungs mums nav uzticējis. Mūsu darbs nav arī viņus (notiesāt) nosodīt un runāt par viņiem asus vārdus. Pestīšanas armijā ir dārgas sevi upurējošas dvēseles. Mums pret tām jāizturas laipni. Armijā ir godīgas dvēseles, kas patiesi kalpo Kungam un kas redzēs lielāku gaismu un ies uz priekšu, pieņemot visu patiesību. Pestīšanas armijas darbinieki cenšas glābt nicinātos un kājām mīdītos cilvēkus. Nedariet viņus mazdūšīgus. Ļaujiet viņiem darīt šo darbu ar viņu pašu metodēm un viņu izvēlētajā veidā. Bet darbu, kas veicams septītās dienas adventistiem, Kungs ir skaidri norādījis. Jānotur telts sanāksmes un atsevišķas telšu sapulces. Jāpasludina šī laika patiesība. Jādod noteikta, skaidra liecība. Un uzrunām jābūt tik vienkāršām, ka tās saprastu pat bērni.