Dievs gribēja, lai sanatorija misionāri, skolotāji un ārsti iepazītos ar trešā eņģeļa vēsti, kas sevī ietver tik daudz. Dieva eņģeļi bija gatavi stiprināt tevi darbā, lai Betlkrīkas sanatoriju pazītu ka tādu, kas atrodas sevišķā Dieva uzraudzībā. Misijas gars un līdzjūtība, kas valdīja /182/ institūtā, bija neredzamo Debesu sūtņu darba rezultāts. Dievs sacīja: "Es domāju, ka ir labi rādīt zīmes un brīnumus. Es strādāju Savā spēkā, lai pagodinātu Savu Vārdu." Daudzi no sanatorijas aizgājuši ar jaunu drosmi. Pārmaiņa bijusi izšķirīga. Atgriezušies savās mājās, viņi ir bijuši pasaulē par gaismu. Viņu balsis varēja dzirdēt, sakot vārdus: "Nāciet visi, kas bīstaties Dievu, un es jums stāstīšu, ko Viņa darījis manai dvēselei. Es esmu redzējis Viņa lielumu; es esmu baudījis Viņa laipnību.”