Kungs Savus uzticīgos strādniekus nepamet. Paturi prātā, ka mūsu dzīve šai pasaulē ir tikai svētceļojums, ka Debesis ir mājas, uz kurieni mēs ejam. Uzticies Dievam. Man žēl, ja mani vārdi ievainojuši un sasituši tavu dvēseli; arī es esmu ievainota un sasista. Mūsu darbs, dīvains darbs, liels darbs, ko mums devis Dievs, savstarpēji saista mūsu sirdi un dvēseli. Tu nedrīksti nomest ieročus. Tev tie jānes līdz galam. Kad Kungs tevi atbrīvos, tad būs laiks nolikt savus ieročus pie Viņa kājām. Tu esi ieskaitīts Viņa armijā, lai kalpotu līdz cīņas beigām, un tu nedrīksti dezertējot pazemot sevi un apkaunot Dievu.
Kaut Dievs tev atvērtu daudzas lietas, kā Viņš tās ir atklājis man. Sātans modri vēro izdevības, lai apkaunotu Dieva darbu. Man parādītas tev draudošas briesmas, un man rādīts arī tevi sargājošais eņģelis, kas atkal un atkal ir tevi pasargājis no tevis paša, paglābjot tevi no ticības bojā ejas. Manu brāli, pacel karogu, pacel to un neesi bailīgs (nobažījies) vai mazdūšīgs.
Vadošajiem brāļiem Ģenerālkonferencē un Misijas padomē esmu sniegusi Dieva doto gaismu - ka tev un viņiem jāapspriežas kopīgi; ka viņiem nav jāturas savrup, bet gan jābūt taviem tuvākiem palīgiem; ka tevi šai uzticības vietā iecēlis Dievs un tev vajadzīga palīdzība, bet ne rājieni.
Ļoti vēloties, lai tu ar savām kājām staigātu /176/ taisnus ceļus, es tev esmu rakstījusi nopietnus vārdus, bet nekad, nekad mans nolūks nav bijis tevi apsūdzēt vai nosodīt. Ak, kaut Dievs tev liktu saprast, ka ne vismazākajā mērā nav mainījusies mana dziļā interese par tevi. Mana sirsnīgākā vēlēšanās ir, lai tu stāvētu stingri Dievā, stiprs, pārbaudīts un godīgs (uzticīgs, patiess). Es zinu, ka Kungs vēlas, lai tu iegūtu uzvaras vainagu.
-------------------
"Viņš ir uzkāpis augstībā, cietumu pārvarējis un cilvēkiem dāvanas devis.... Un Viņš citus ir devis par apustuļiem un citus par praviešiem, un citus par evaņģēlistiem, un citus par ganiem un mācītājiem; ka svētie taptu sagatavoti kalpošanas darbam pamācīt Kristus miesu: kamēr mēs visi tiekam pie Dieva Dēla vienādas ticības un atzīšanas un uzaugam par pilnīgu vīru, pilnīgi Kristum līdzīgi, lai vairs neesam bērni, kas top šaubīti un mētāti no ikkatra mācības vēja, caur cilvēku blēdību un viltību, ar ko tie glūn mūs pievilt; bet, patiesīgi būdami mīlestībā, lai augam visās lietās iekš Tā, Kas ir galva, proti, Kristus; no kā visa miesa top salaista un sastiprināta caur visādām palīdzības saitēm pēc tā spēka, kas katram loceklim ir, ka tā miesa uzaug, pati uztaisīdamas mīlestībā." (Ef. 4,8.-l6.) /177/