Man rādīja uz reformācijas nepieciešamību sakarā ar to, ka mūsu starpā jāvalda lielākam devīgumam. Draud pastāvības briesmas, ka pat septītās dienas adventistus var uzvarēt savtīga godkāre, ka viņi centīsies sakoncentrēt visus līdzekļus un spēkus tur, kur paši vada darbu. Draud briesmas, ka cilvēki var atļaut savā sirdī pamosties greizsirdībai, var sākt apskaust darbu, kas tikpat svarīgs kā viņu rokās esošais. Kas sevī kopj skaidra kristīgajuma jaukumu, tie nevar vienaldzīgi lūkoties uz jebkuru Kunga lielā vīna kalna darba daļu. Tos, kas patiesi atgriezušies, vienādi interesēs darbs visās vīna kalna dalās, un tie būs gatavi palīdzēt, kur vien palīdzība vajadzīga.
Savtīgums kavē cilvēkus sūtīt palīdzību uz vietām, kur Dieva darbam vēl nav tāda sekmju kā iestādēs, kuras viņi uzrauga. Kas nes atbildības, tiem rūpīgi jāmeklē katras /139/ Dieva darba nozares labums. Viņiem jāiedrošina un jāatbalsta darba intereses citos laukos tāpat kā pašiem savējā. Tāda izturēšanās stiprinātu brālības saites starp Dieva ģimenes locekļiem virs zemes un aizvērtu durvis sīkumainai greizsirdībai un skaudībai, jo tikai Dieva žēlastība, pārvaldot sirdis, nodrošina sekmes.
"Bet to es saku," Pāvils rakstīja, "kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un kas bagātīgi sēj, tas arī bagātīgi pļaus. Ikviens, kā viņš savā sirdī apņemas, ne noskumis, nedz piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl. Un Dievs ir spēcīgs jums dot papilnam visādu žēlastību; ka no visām lietām jums būtu arvien itin diezgan un papilnam visādiem labiem darbiem; un tā visās lietās jūs tapsiet bagāti uz visādu sirds labprātību, un tā caur mums notiks, ka Dievam dod pateicību. Jo šīs palīdzības sagādāšana ne vien atvieglina trūkumu svētiem, bet ir arīdzan bagāta caur to, ka daudzi pateic Dievam; šīs jūsu īstenās palīdzības dēļ Dievu pagodinādami par jūsu paklausīgo Kristus evaņģēlija apliecināšanu un par vientiesīgo labdarīšanu viņiem un priekš visiem; un caur to, ka viņi par jums lūdz, no sirds pēc jums ilgodamies bagātās Dieva žēlastības dēļ pie jums. Bet paldies Dievam par Viņa neizteicamo dāvanu." (2. Kor. 9,6.-8.11.-15.)