Mūsu kā Dieva pārstāvju krūtīs jābūt miesīgai sirdij, kas mīlestībā liktu mums palīdzēt tiem, kas nabagāki par mums. Ja mēs redzam savus brāļus un māsas cīnāmies ar nabadzību un parādiem, ja redzam, ka kādai draudzei vajadzīgs finansiāls atbalsts, tad mums jāparāda nesavtīga līdzdalība un jāpalīdz tam, atbilstoši tām, kā Dievs mūs ir svētījis. Ja jūs, kam uzticēta atbildība par kādu iestādi, redzat citas iestādes drošsirdīgi cīnāmies par pastāvīgām telpām, lai tās varētu strādāt līdzīgi institūtam, ar kuru jūs esat saistīti, tad neesiet greizsirdīgi.
Necentieties strādāt pāri iespējas robežām un paaugstināties kaut kādā pārākuma apziņā. Labāk ierobežojiet dažus savus plašos plānus un palīdziet tiem, kas cīnās ar grūtībām. Atbalstiet dažus viņu plānus, lai pieaugtu viņu darba spējas. Neizlietojiet katru dolāru, lai paplašinātu savas iespējas un palielinātu savas atbildības. Dalu līdzekļu pataupiet veselības institūtu un skolu dibināšanai citās vietās. Jums vajadzīga liela gudrība, lai saprastu, kur tieši celt šos institūtus, lai ļaudis saņemtu vislielāko /137/ palīdzību. Visi šie jautājami vispusīgi jāapsver.
Atbildīgajās vietās esošajiem vīriem vajadzīga gudrība no augšienes, lai rīkotos taisnīgi, mīlētu žēlastību un parādītu žēlastību ne tikai dažiem, bet katram, ar kuru Viņi nāk saskarē. Kristus intereses ir Viņa ļaužu intereses, neskatoties uz to, cik viņi nabadzīgi vai trūcīgi. Jādibina misijas stacijas krāsainajām rasēm, un katram jācenšas kaut ko darīt un jādara tas tagad.
Institūtus vajag iekārtot dažādās vietās, lai vīri un sievas, bīstoties Dievu, varētu ielikt darbā savu vislabāko. Nevienam nevajadzētu aizmirst savu sūtību un darbu. Katram būtu jācenšas viņa rokām nodotais darbs sekmīgi pabeigt. Tas jāatceras visām mūsu iestādēm un jācenšas gūt panākumus; bet tai pašā laikā jāpatur prātā, ka viņu sekmes pieaugs atbilstoši viņa nesavtīgajam devīgumam, daloties savā pārpilnībā ar institūtiem, kas cīnās par katru zemes pēdu . Jūsu bagātajām iestādēm vajadzētu palīdzēt tiem institūtiem, par kuriem Dievs ir liecinājis, ka tiem jādzīvo un jāplaukst, bet kas vēl cīnās par pastāvēšanu. Mūsu vidū ir ļoti maz patiesas, nesavtīgas mīlestības. Kungs saka: "Ikviens, kas mīl, ir dzimis no Dieva un atzīst Dievu. Kas nemīl, tas Dievu neatzīst; jo Dievs ir mīlestība." "Ja mēs cits citu mīlam, tad Dievs paliek mūsos, un Viņa mīlestība ir pilnīga mūsos." (1. Jāņa 4,7.8.12.) Dievam nepatīk cilvēki, kas raugās tikai uz savām lietām, aizverot acis pret otra vajadzībām.