Pavils bija vīrs, kas zināja, ko nozīmē būt Kristus ciešanu līdzdalībniekam. Tev nevajag, ka es atkārtoju viņa pārbaudījumu stāstu. Viņa dzīve bija pastāvīga darbība, kaut gan viņam bija arī daudz vājību. Viņam pastāvīgi sekoja jūdu naids un viņu ļaunprātības. Tie pret viņu bija ārkārtīga rūgtuma pilni un darīja visu viņu spēkos esošo, lai aizkavētu viņa darbu. Bet mēs dzirdam viņa balsi atskanam līdz pat mūsu laikam: "Mūsu bēdas, kas ir īsas un vieglas, mums padara neizsakot lielu, mūžīgu un pastāvīgu godību; mums, kas neņemam vērā to, kas redzams, bet to, kas nav redzams; jo, kas redzams, tas ir laicīgs; bet, kas nav redzams, tas ir mūžīgs." "Jo es turu, ka šī laika ciešanas neatsver godību, kas mums taps parādīta." (2. Kor. 4, 17.18. Rom. 8,18.) Pāvils nenovērtēja par augstu kristieša dzīves priekšrocības un izdevības. Es par to runāju /126/ bez stostīšanās; jo es pati esmu piedzīvojusi, ka tas, ko viņš saka, ir patiesība.