Tā ir svinīga un briesmīga patiesība, ka daudzi, kas dedzīgi pasludinājuši trešā eņģeļa vēsti, tagad ir kļuvuši nevērīgi un vienaldzīgi! Atšķirības līnija starp pasaules cilvēkiem un tiem, kas sevi apliecina par kristiešiem, gandrīz nav saskatāma. Daudzi, kas kādreiz bija nopietni, /119/ dedzīgi adventisti, ir pieskaņojušies pasaulei - tās darbiem, ieradumiem un savtīgumam. Draudze nevis vada pasauli uz paklausību Dieva likumiem, bet arvien ciešāk pārkāpumos savienojas ar to. Dienu no dienas draudze pievēršas pasaulei. Cik daudzi no tiem, kas sevi apliecina par kristīgajiem, ir mamona vergi! Viņu izdabāšana ēst kārei, izšķērdīga naudas izdošana savtīgu iegribu apmierināšanai ļoti apkauno Dievu.
Un, trūkstot dedzībai trešā eņģeļa vēsts pasludināšanā, daudzi citi, kas šķietami nedzīvo pārkāpumos, tomēr ar savu iespaidu tikpat tieši kalpo sātanam kā tie, kas atklāti grēko pret Dievu. Ļoti, ļoti daudzi iet bojā; bet cik maz ir to, kas sajūt nastu par šīm dvēselēm! Apstulbums, paralīze daudziem no Dieva ļaudīm neļauj saprast savus patreizējos pienākumus.
Izraēls, iegājis Kānanā, neieņemdams visu zemi, nepiepildīja Dieva gribu. Pēc daļējas zemes iekarošanas viņi tur apmetās mierīgi uz dzīvi, lai baudītu savas uzvaras augļus. Neticībā un mīlestībā uz ērtībām viņi sapulcējās jau pakļautajās zemes daļās un nesteidzās uz priekšu, lai ieņemtu jaunas teritorijas. Tā viņi iesāka atkāpties no Dieva. Neizvedot Viņa nodomu, tie arī nedeva Viņam iespēju piepildīt Savu apsolījumu tos svētīt.
Vai draudze šodien nedara tāpat? Lai gan visai pasaulei ir vajadzīgs evaņģēlijs, tie, kas sevi sauc par kristiešiem, sapulcējas tur, kur viņi vieni paši var baudīt evaņģēlija priekštiesības. Viņi neizjūt vajadzību ieņemt jaunus apgabalus, nesot pestīšanas vēsti apvidos, kas atrodas aiz viņu robežām. Viņi atsakās izpildīt Kristus uzdevumu: "Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai." Vai viņi ir mazāk vainīgi kā jūda draudze?
/120/