Kāpēc senais Izraēls tik viegli aizmirsa Dieva vadību? Ļaudis nepaturēja atmiņā Viņa lielos darbus un Viņa /114/ brīdinājumu varenību. Ja viņi būtu atcerējušies Viņa brīnišķīgo rīcību ar viņiem, tad viņi nebūtu saņēmuši pārmetumu:
"Kas tu esi, ka bīsties no cilvēkiem, kam jāmirst, un no cilvēku bērniem, kas iznīkst kā zāle;
Un aizmirsti Kungu, savu Radītāju, Kas debesis izplatījis un zemi dibinājis; un bīsties bez mitēšanās cauru dienu no spaidītāja bardzības, kad tas taisās maitāt? Bet kur nu ir spaidītāja bardzība?" (Jes. 51,12.13.)
Bet Izraēla bērni aizmirsa Dievu, Kuram viņi piederēja, jo Viņš tos bija radījis un atpestījis. Redzējuši visus Viņa brīnišķīgos darbus, viņi tomēr To kārdināja.
Izraēlam bija uzticētas svētas, liktenīgas patiesības. Bet Dieva atklāto Vārdu izskaidroja un izlietoja nepareizi. Ļaudis nicināja Izraēla Svētā Vārdus.
"Kunga Cebaota vīna dārzs ir Izraēla nams, un Jūdas vīri ir Viņa līksmības stādi; Viņš gaida uz tiesu, un, redzi, apspiešana; uz taisnību, un, redzi, vaidi.”
"Vai tiem, kas ... neuzlūko Kunga darbu un nerauga uz Viņa rokas darbu.
Tādēļ Mani ļaudis atzīšanas trūkuma dēļ taps aizvesti cietumā.”
"Vai tiem, kas ļaunu saka labu esam un labo esam ļaunu; kas tumsību dara par gaismu un gaismu par tumsību; kas rūgtu dara par saldu un saldu par rūgtu!”
Vai tiem, kas gudri savās acīs un prātīgi pēc pašu prāta!”
"Tādēļ it kā uguns liesmas aprij rugājus un kā svelmē siens sagrūst, tāpat būs viņu sakne kā prauli, un viņu ataugas (ziedi) izputēs kā putekļi; tādēļ ka viņi atmet /115/ Kunga Cebaota bauslību un nicina Izraēla Svētā Vārdus." (Jes. 5,7.11.-13.20.21.24.)