/97/ Sent Helensā, Kal., 1903. gada 5. janvārī. Brāļiem Betlkrīkā -
šodien saņēmu vēstuli no vecākā Denielsa (Daniells) par "Review" izdevniecības bojāeju ugunsgrēkā. Es esmu ļoti nomākta, pārdomājot lielo zaudējumu. Es saprotu, ka brāļiem, uz kuriem gulstas atbildība, un izdevniecības strādniekiem šīm jābūt ļoti pārbaudošām dienām. Es ciešu līdzi visiem, kas cieš. Tomēr bēdīgās ziņas mani nepārsteidza; jo nakts parādīšanā es redzēju eņģeli stāvam ar paceltu ugunīgu zobenu virs Betlkrīkas. Reiz dienā ar spalvaskātu rokā es zaudēju apziņu, un man šķita, ka šis liesmojošais zobens bija pavērsts vispirms vienā virzienā un tad otrā. Liela nelaime likās sekojam viena otrai, tāpēc ka Dievs bija apkaunots ar cilvēcīgiem izgudrojumiem, kas tiecās izcelt un paaugstināt pašu cilvēku.
šai rītā es ilgi un nopietni lūdzu, lai Kungs visus ar "Review and Herald" izdevniecību saistītos cilvēkus vadītu pie rūpīgas visu lietu pārbaudes, lai viņi ieraudzītu, kur viņi atstājuši neievērotas daudzas Dieva sniegtās vēstis.
Kādu laiku atpakaļ brāļi "Review" izdevniecībā prasīja man padomu par vēl kādas ēkas celšanu. Es tad sacīju, ka, ja tiem, kas labprātīgi paplašināt "Review and Herald" izdevniecību, būtu atklāta nākotne, ja viņi varētu saskatīt, kas notiks Betlkrīkā, tad viņi nepaceltu jautājumu par vēl citu ēku celšanu. Dievs sacīja: "Mans Vārds ir nonievāts; Es nākšu un iznīcināšu.”
1901. gada Ģenerālkonferencē Betlkrīkā Kungs Saviem /98/ ļaudīm skaidri parādīja, ka Viņš no viņiem prasa reformu. Prāti tika pārliecināti un sirdis satrauktas, bet pilnīgs darbs netika padarīts. Ja stūrgalvīgās sirdis būtu salūzušas Dieva priekšā grēku nožēlā, tad Dieva spēks atklātos tik spēcīgi kā nekad agrāk. Tomēr Dievs netika pagodināts. Viņa Gara liecības neņēma vērā. Cilvēki neatteicās no rīcības, kas bija pilnīgā pretstatā patiesības un taisnības pamatlikumiem, kuriem vienmēr jāvalda Kunga darbā.
Tas, kas man deva norādījumus Viņa ļaudīm, bieži atkārtoja Efezas un Sardus draudzēm dotās vēstis. "Efezas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, Kas septiņas zvaigznes tur Savā labajā rokā, Kas staigā vidū starp septiņiem zelta lukturiem: Es zinu tavus darbus un tavu pūliņu, un tavu pacietību un ka tu ļaunus nevari ieredzēt; un tu esi pārbaudījis tos, kas teicās apustuļi esoši un nav, un tos esi atradis melkuļus; un esi panesis, un tev ir pacietība un esi pūlējies Mana Vārda dēļ un neesi piekusis. Bet tas Man ir pret tevi, ka tu no savas pirmās mīlestības esi atstājies. Tad nu piemini, no kurienes tu esi atkritis, un atgriezies un dari pirmos darbus; bet ja ne, tad Es nākšu drīz un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies." (Atkl. 2,1.-5.)
"Un Sardus draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, Kam 7 Dieva Gari un 7 zvaigznes. Es zinu tavus darbus, ka tev vārds ir, ka tu dzīvo, un tu esi miris. Uzmosties un stiprini citu, kas grib mirt; (angļu tulk. - esi modrīgs un stiprini to, kas atlicis, kas gatavs mirt) jo Es tavus darbus neesmu atradis pilnīgus Dieva priekšā. Tad nu piemini, kā tu esi dabūjis un dzirdējis, un turi stingri /99/ un atgriezies. Ja tu nu nebūsi nomodā, tad Es nākšu pār tevi it kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā Es pār tevi nākšu." (Atkl. 3,1.-3.)
Mēs redzam šo brīdinājumu piepildīšanos. Nekad Raksti nav noteiktāk piepildījušies par šiem.
Cilvēki var strādāt visrūpīgākajā veidā, ceļot ugunsdrošas ēkas, bet viens Dieva rokas pieskāriens, viena dzirkstele no Debesīm noslaucīs ikkatru patvērumu.
Tiek jautāts, vai man ir kāds padoms. Es jau esmu sniegusi padomu, ko Dievs man devis, cerēdama novērst ugunīgā zobena krišanu, kas karājās pār Betlkrīku. Tagad ir noticis, no kā es baidījos, - ugunsgrēks "Review and Herald" celtnēs. Saņemot šo ziņu, es nejutos pārsteigta, un man nebija vārdu, ko sacīt. Atkal un atkal teiktie brīdinājumi bija tikai nocietinājuši to sirdis, kas šos vārdus dzirdēja; un tagad vienīgi varu sacīt, ka man tā sāp, tik ļoti sāp, ka šim sitienam bija nepieciešams nākt. Tika dots pietiekoši daudz gaismas. Ja tā būtu ievērota, papildus gaismas nevajadzētu.
Mūsu ļaudīm, sludinātājiem un ierindas locekļiem (lay-members) man uzdots sacīt: "Meklējiet Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš tuvu; lai ļaunais atstāj savu ceļu un netaisnais savas domas un atgriežas pie Kunga," jo daudzi sludinātāji un draudzes locekļi ir staigājuši svešās tekās, - "tad Viņš par to apžēlosies* un pie mūsu Dieva, jo pie Viņa ir daudz piedošanas". (Jesaja 55,6.7.)
Lai katra dvēsele uzmanās. Ienaidnieks atrodas jums uz pēdām. Esiet piesardzīgi, čakli vērojot, lai jūs pēkšņi, pašiem neapzinoties, neiekristu kādā rūpīgi noslēptā, gudri sagatavotā slazdā. Lai bezrūpīgie un vienaldzīgie sargās, ka Kunga diena nenāk pār viņiem kā zaglis naktī, /l00/ Daudzi novirzīsies no pazemības tekas un, nometuši Kristus jūgu, staigās svešos ceļos. Apstulboti un nomaldināti viņi atstās šauro teku, kas ved uz Dieva pilsētu.
Cilvēks nevar būt laimīgs kristietis, ja viņš nav modrīgs kristietis. Uzvarētājam jābūt vienmēr nomodā; ar laicīgiem sarežģījumiem un nepatikšanām, maldiem un māņticību sātans cenšas Kristus sekotājus iegūt sev. Nepietiek ar to, ka mēs izvairāmies no skaidri redzamām briesmām, no nesavienojamas, pretrunīgas rīcības. Mums stingri jāturas Kristas pusē, ejot pa pašaizliegšanās un uzupurēšanās ceļu. Mēs atrodamies ienaidnieka zemē. Tas, kurš izmests no Debesīm, ir nonācis šeit ar lielu spēku. Viņš izlieto visu savu gudrību un viltību, lai sagūstītu dvēseles. Ja mēs pastāvīgi nebūsim modri, tad viegli kritīsim par laupījumu viņa neskaitāmajām krāpšanām.
Mācekļu piedzīvojums Ģetzemanes dārzā satur mācību Kunga ļaudīm šodien. Ejot uz Ģetzemani lūgt Dievu, Kristus ņēma Sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni. Viņš viņiem sacīja: "Mana dvēsele ir visai noskumusi līdz nāvei; palieciet šeit un esiet nomodā. Un, maķenīt pagājis, Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda aizietu Viņam garām. Un Viņš sacīja: "Aba - Tēvs! Tu spēj visas lietas, ņem šo biķeri no Manis; tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi." Un Viņš nāk un atrod viņus guļam un saka Pēterim: Sīmani, vai tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēj būt nomodā? Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā." (Marka 14,34.-38.)
Uzmanīgi lasiet šos vārdus. Daudzi šodien guļ tāpat kā toreiz mācekļi. Viņi nav nomodā un nelūdz, lai neiekristu kārdināšanā. Lasīsim un pētīsim tās Dieva Vārda vietas, /101/ kas sevišķi attiecas uz šīm pēdējām dienām un norāda Dieva ļaudīm draudošās briesmas.
Mums vajadzīgas asas, svētotas uztveres spējas. Tās nav jāizlieto, lai kritizētu un nosodītu viens otru, bet gan lai izprastu laika zīmes. Mums uzcītīgi jāsargā sava sirds, lai mūsu ticība neaizietu bojā. Daudzi, kuri kādreiz nelokāmi ticējuši patiesībai, kļuvuši bezrūpīgi pret savu garīgo labklājību un bez mazākās pretošanās pakļāvušies sātana labi izgudrotajiem plāniem. Mūsu ļaudīm ir pienācis laiks savas ģimenes pārvest uz vientuļākām vietām, pretējā gadījumā jaunieši un arī daudzi gados vecāki cilvēki iekritīs lamatās, un ienaidnieks viņus uzvarēs.
-----------------
1903. gada 7. janvārī.
Mūs visus ļoti apbēdinājusi ziņa par drausmīgo zaudējumu, kādu darbam sagādājis ugunsgrēks "Review and Herald" izdevniecībā. Vienā gadā ugunsgrēkā izpostītas divas mūsu lielākās iestādes. Ziņa par šo pēdējo nelaimi izraisījusi dziļas skumjas, bet Kungs to pieļāvis, un mums nevajag sūdzēties, bet gan mācīties, ko Kungs mums ar to grib mācīt.
"Review and Herald" celtnes izpostīšanu nevajadzētu atstāt neievērotu kā kaut ko nenozīmīgu. Katram, kas saistīts ar izdevniecību, vajadzētu sev jautāt: "Kāpēc es šādu mācību esmu pelnījis? Kur es esmu gājis pretēji "Tā saka Kungs", ka Viņam vajadzēja man sūtīt šo mācību? Vai Viņa sūtītos brīdinājumus un pārmetumus es esmu ievērojis? vai neesmu staigājis pats savu ceļu?
Lai sirdi pārmeklējošais Dievs norāj maldošos un lai ikviens ar sagrauztu sirdi pazemojas Viņa priekšā, atmetot visu paštaisnību un iedomību, atzīstot un atstājot /l02/ katru grēku un Pestītāja Vārdā lūdzot piedošanu. Dievs paziņo: "Kas nāk pie Manis, to Es neizmetīšu ārā (angļu tulk. - nekādā ziņā neizmetīšu);" (Jāņa 6,37.) un, kas atklāti un godīgi nodosies Dievam, tie saņems piedošanu un taisnošanu, un spēku kļūt par Dieva bērniem.
Es lūdzu, lai tie, kas pretojušies gaismai un liecībām, atsakoties uzklausīt Dieva brīdinājumus, "Review and Herald" izdevniecības izpostīšanā ieraudzītu aicinājumu pievērsties Dievam ar visu savu sirdi. Vai viņi negrib saprast, ka Dievs pret viņiem ir iededzies? Viņš nemeklē dzīvību izpostīt, bet gan glābt. Nesenajā iznīcināšanas darbā strādnieku dzīvības laipnā kārtā tika pasargātas, lai visiem būtu izdevība redzēt, ka Dievs viņus ir mācījis ar vēstīm, kas nebija cilvēcīgas, bet gan nākušas no augšienes. Dieva ļaudis ir no Viņa atkāpušies; viņi nav paklausījuši Viņa norādījumiem, un Viņš viņiem tuvojas, viņus mācot, bet nav izdzēsis viņu dzīvības. Bojā nav aizgājusi neviena dvēsele. Visi ir atstāti dzīvi, lai atzītu Spēku, Kuru neviens cilvēks nevar noliegt.
Lai slavējam Kungu, ka Viņš tik augstu vērtējis Savu bērnu dzīvības. Viņš varēja strādniekus novest kapā viņu nevērībā un pašapmierinātībā. Bet nē! Viņš saka: "Viņiem būs vēl cita izdevība. Es likšu, lai uguns runā uz viņiem, un redzēšu, vai viņi pretosies Manai aizgādībai. Es viņus pārbaudīšu kā ar uguni, lai redzētu, vai viņi mācīsies mācību, ko Es viņiem vēlos mācīt.”
Betlkrīkas sanatorijas izpostīšanas gadījumā Kristus pats nodevās par vīru un sievu dzīvībām. Ar šo pieļauto nelaimi Dievs Savus ļaudis aicināja atgriezties pie Viņa. Iznīcinot "Review and Herald" izdevniecību un saudzējot dzīvības, viņš viņus aicina otrreiz. Viņš vēlas, lai viņi /l03/ ieraudzītu, ka Bezgalīgā Dieva brīnumdarošais spēks ir glābis dzīvības, lai katram strādniekam būtu izdevība nožēlot savus grēkus un atgriezties. Dievs saka: "Ja viņi atgriezīsies pie Manis, tad Es viņiem atdošu pestīšanas prieku. Bet, ja viņi turpinās staigāt savos ceļos, Es nākšu vēl tuvāk; un ģimenes, kas sevi apliecina par ticīgām, bet patiesību neīsteno, kas nebīstas no Kunga, Izraēla Dieva, piedzīvos nelaimi un postu.”
Lai katrs pārbauda sevi, vai viņš ir ticībā. Lai Dieva ļaudis nožēlo savus grēkus un atgriežas, lai viņu grēki varētu tikt izdzēsti un atspirgšanas laiki nāktu no Kunga vaiga. Lai viņi meklē un pārliecinās, kur viņi nav staigājuši Dieva norādītajā ceļa, kur, neņemot vērā Kunga padomus, viņi nav šķīstījuši (skaidrojuši) savas dvēseles.
/l04/