(šajā nodaļā ievietotie raksti ņemti no liecībām, kas vispirms publicētas lapiņu veidā un izdalītas Betlkrīkas draudzes locekļiem 1894., 1895. un 1898. g.)
„Granvillo, N.S.K.”. 1894. gada 20. Jūlijā.
Es vēlos brāļiem atgādināt man dotos brīdinājumus un biedinājumus attiecībā uz pastāvīgo līdzekļu ieguldīšanu Betlkrīkā, gan mazliet vēl paplašinot telpas, gan rūpējoties par lielākām ērtībām. Ir jāiet jaunos laukos; patiesība jāpasludina par liecību visām tautām. Darbs aizkavējas, tāpēc ka šajos jaunajos laukos patiesības karogu nevar tā pacelt, kā vajadzētu. Brāļiem Amerikā brīvi ieguldot līdzekļus celtnēs, bez kurām, kā laiks to rādīs, varētu strādāt tikpat labi vai pat vēl labāk, pazūd tūkstošiem dolāru, kurus Kungs aicina izlietot aizrobežu laukos. Kunga Vārdā es esmu brīdinājusi un biedinājusi; bet man bija ļoti skumji redzēt, ka, neskatoties uz visu to, līdzekļus aprija iedomāto vajadzību apmierināšana; celtni pievienoja celtnei, it kā naudu nebūtu iespējams ieguldīt vietās, kur nav nekādu ērtību, kur nav nevienas ēkas /49/ atklātiem dievkalpojumiem vai darba izvēršanai, nav vietas, kur pacelt patiesības karogu. šīs lietas es jums jau iepriekš atklāju; tomēr jūs turpinājāt rīkoties tieši tāpat un Dievam piederošos līdzekļus izlietojāt vienā vietā, kaut gan Kungs liecināja, ka tur jau tāpat ir ieguldīts par daudz. Tas nozīmē, ka citur, kur darbu vajadzēja uzsākt, naudas neatlika ne celtnēm, ne citām nepieciešamām lietām.
Kas lika ieguldīt tūkstošiem dolāru, papildinot skolu ar jaunām celtnēm? Jūs domājāt, ka šie izdevumi ir vajadzīgi, bet vai jūs netikāt lūgti naudu tādā veidā neizlietot?