Dievs grib, lai Viņa ļaudis būtu svētījušies, skaidri, svēti cilvēki, kas izstarotu gaismu visā savā apkārtnē. Viņš grib, lai patiesībai atklājoties viņu dzīvē, tie kļūtu par slavu virs zemes. Kristus žēlastības pietiek, lai tas tā notiktu. Bet lai Dieva ļaudis atceras, ka vienīgais ceļš, kādā Viņš tos var darīt par slavu virs zemes, ir uzticība evaņģēlija pamatlikumiem un darbs saskaņā ar tiem. Vienīgi lietojot Dieva dāvinātās spējas kalpošanā Viņam, tie varēs baudīt apsolījumu spēku un pilnību, par kuriem draudze aicināta stāvēt. Ja tie, kas apliecina ticību Kristum kā savam Pestītājam, sasniedz tikai pasaulīgās mērauklas zemo līmeni, tad draudze neievāks bagāto pļauju, kādu sagaida Dievs. "Atrasts par vieglu" ir atzīmēts par to Viņa rakstītajā ziņojumā.
Uzdevums, ko tieši pirms debesbraukšanas Kristus uzticēja saviem mācekļiem, ir Viņa valstības lielais misijas līgums. Līdz ar šo uzdevumu Kristus mācekļus darīja par saviem vēstnešiem un piešķīra viņiem attiecīgas pilnvaras. Lai vēlāk izaicināti un jautāti, kā varā viņi, nemācīti zvejnieki, iziet kā skolotāji un dziedinātāji, tie varētu atbildēt: "Viņš, kuru jūdi piesita krustā, bet kas uzcēlās no miroņiem, uzdeva mums sludināt Viņa Vārdu, paziņodams, - "Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes." ,
Kristus deva uzdevumu saviem mācekļiem kā vadošajiem sludinātājiem, kā celtniekiem, kam vajadzēja likt pamatu Viņa draudzei. Viņš uzticēja tiem, un arī visiem citiem, kas sekos tiem kā Viņa kalpi, nodot evaņģēliju no paaudzes paaudzei, no gadsimta gadsimtā.
Mācekļiem nebija jāgaida, lai ļaudis nāktu pie tiem. Viņiem vajadzēja iet pie ļaudīm. meklējot grēciniekus, kā gans meklē pazudušu avi. Kristus kā darba lauku tiem atvēra visu /15/ pasauli. Viņiem vajadzēja iet "pa visu pasauli un pasludināt evaņģēliju visai radībai." (Markus 16,15) Viņiem vajadzēja sludināt par Pestītāju - par Viņa nesavtīgo kalpošanas dzīvi, par kauna pilno nāvi un par Viņa nesalīdzināmo, nemainīgo mīlestību. Viņa Vārdam bija jābūt to parolei, viņu vienības saitei. Viņa Vārdā tie spēja pārvarēt grēka cietokšņus. Ticība Viņa Vārdam atšķīra tos kā kristiešus.
Dodot mācekļiem tālākus norādījumus, Kristus sacīja: "Jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars pār jums būs nācis; un būsiet Mani liecinieki tā Jeruzalemē, kā arī visā Jūdu zemē un Samarijā, un līdz pat pasaules galam." (Ap.d.1,8) Bet palieciet Jeruzalemes pilsētā, līdz kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes. (Luk.24,49)
Paklausot sava Meistara vārdiem, mācekļi sapulcējās Jeruzalemē un gaidīja apsolījuma piepildīšanos. Tur viņi pavadīja desmit dienas, kurās dziļi pārbaudīja savas sirdis. Viņi atstāja visas domstarpības un savienojās ciešā kristīgā sadraudzībā viens ar otru.
Pēc desmit dienām Kungs piepildīja savu apsolījumu, brīnišķīgi izlejot savu Garu. "Un tur piepeši no debesīm nāca skaņa, it kā no varena vēja pūšanas, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja. Un dalītas mēles tiem parādījās, it kā uguns, un nolaidās uz ikvienu no tiem. Un visi bija piepildīti ar Svēto Garu un iesāka runāt ar citām mēlēm, kā tiem Gars deva izrunāt." "Un tanī dienā tiem tapa pievienotas kādas trīs tūkstoš dvēseles." (Ap.d.2,3-4.41)
"Un tie izgāja un sludināja visās malās, un Kungs tiem palīdzēja strādāt un Vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm." (Markus,16:2o)Neskatoties uz nikno pretestību, kādu mācekļi sastapa, valstības evaņģēlijs īsā laikā atskanēja visās apdzīvotajās zemes daļās.
Mācekļiem uzticētais uzdevums ir dots arī mums. šodien, /16/ tāpat kā tad, krustā sistais un augšāmcēlušais Pestītājs jāpaaugstina visu to priekšā, kas dzīvo pasaulē bez Dieva un bez cerības. Kungam vajadzīgi gani, skolotāji un evaņģēlisti.
Pasludinot pestīšanas vēsti, Viņa kalpiem jāiet no durvīm uz durvīm. Visām tautām, ciltīm, valodām un ļaudīm jānes vēsts, ka caur Kristu var saņemt piedošanu.
Vēsts nav jāsniedz parastā veidā, nedzīvi, bet gan skaidros , noteiktos, aizkustinošos vārdos. Simtiem vajadzīgs brīdinājums glābt savas dvēseles. Pasaulei kristiešos jāredz kristietības spēka pierādījums, Ne tikai dažās vietās, bet pilnīgi visā pasaulē ir vajadzīgi žēlastības vēsts nesēji. No visām zemēm ir dzirdams sauciens: "Nāc pāri un palīdzi mums!" Bagāts un nabags, augsts un zems sauc pēc gaismas. Vīri un sievas salkst pēc Jēzū esošās patiesības. Dzirdot evaņģēliju pasludinām ar spēku no augšienes, viņi uzzinās, ka tiem saga-tavots mielasts, un tad viņi atsauksies aicinājumam: "Nāciet, jo visas lietas sataisītas." (Lūk.14,17)
Vārdi: "Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai" (Markus 16,15),attiecas uz katru Kristus sekotāju. Visiem, kam norādīts uz Kristus dzīvi, tiem arī norādīts, uz darbu savu līdzcilvēku glābšanas labā. Tām pašām karstajām ilgām glābt pazudušos, kādas bija Pestītajam, jāparādās arī viņos. Ne visi var ieņemt vienu un to pašu vietu, tomēr katram ir sava vieta un savs darbs. Visiem, kas saņēmusi Dieva svētības, jāatbild ar darbīgu kalpošanu; katra dāvana jāizlieto Viņa valstības tālākai uzcelšanai.